Dekoratīvais trusis ir speciāli selekcionēta trušu šķirne, kas paredzēta turēšanai mājās, piemēram, dzīvoklī, un dzīvošanai kopā ar cilvēku.
Trusis kā mājdzīvnieks cilvēku mājās dzīvo salīdzinoši nesen. 16. gadsimtā sāka selekcionēt dažādas mājas trušu šķirnes, kuras tolaik tika novērtētas to gaļas un kažokādas dēļ. Mājas truši tika selekcionēti no savvaļas trušiem. Vispirms tika selekcionēti lielāki, un vēlāk arī mazāki truši.
Vispārīgi novērojumi
Mazākais dekoratīvais trusis sver aptuveni 1 kg, bet lielākais – aptuveni 1,5 kg. Īsākais ausu garums ir 4,5 cm; ideālais garums ir no 5 līdz 5,5 cm; reti kad truša ausis ir garākas par 7 cm. Dekoratīvo trušu galva ir ovāla, piere plata, vaigi piepūsti, ausis stāvas, acis apaļas un diezgan lielas.
Dekoratīvie truši vidēji dzīvo 8–10 gadus. Trušu mātīte laidīgas mazuļus 30 dienas pēc apaugļošanas. Pēc mazuļu dzimšanas mātīte baro savus mazuļus katru dienu līdz mēneša vecumam. Pēc 18 dienām mazuļus pamazām var pieradināt pie siena vai sausās barības. Augļus vai dārzeņus mazos gabaliņos dodiet tikai pēc diviem trim mēnešiem.
Kažokāda
Dekoratīvo trušu kažokāda ir īsa, spīdīga, mīksta un maiga. Mūsdienās dekoratīvie, jeb pundurtruši, atšķiras viens no otra ar krāsu.
Visu dekoratīvo trušu sencis ir sermulis. Ar savu pilnīgi balto kažokādu tas ir ļoti līdzīgs polārajos apgabalos dzīvojošajiem zaķiem. Pundurtrušu kakls ir diezgan īss, ķepas – taisnas, pēdas – īsas. Purns ir nedaudz saplacināts. Acis ir diezgan lielas, apaļas, sarkanas vai gaiši zilas. Ausis – taisnas un šauras.
Citu dekoratīvo trušu kažokāda ir līdzīga caunas vai Siāmas kaķa kažokādai. To kažokāda ir balta ar spilgtākiem brūnganiem vai melnīgiem toņiem uz deguna, ausīm, astes un ķepām. Ir truši, kuru kažokādas krāsa var būt kastaņbrūna, sarkankoka krāsā. Apakšējā ķermeņa daļa parasti ir ievērojami gaišāka. Kažokāda ap acīm un zodu ir arī gaišāka. Šo trušu kažokāda ir mīksta un bieza. Acis – brūnas.
Ir arī tumši brūni truši. Kažokāda ap acīm, gar nāsīm, ausu iekšpusē, zoda, krūšu un vēdera apvidū ir gaiši brūnā krāsā. No žokļiem līdz skaustam “iet” gaiši brūna svītra, kas aiz ausīm veido trīsstūra formas plankumu. Kažokāda apakšējā ķermeņa daļā ir nedaudz garāka. Šiem dekoratīvajiem trušiem nav baltu spalvu. To acis ir brūnas.
Dekoratīvie truši var būt pat pelēcīgi zili. Līdzīgi kā brūniem, šo trušu kažokāda arī atšķiras ar gaiši brūnu toni ap acīm, gar nāsīm, ausu iekšpusē, zoda, krūšu un vēdera apvidū. Uz skausta arī redzams gaiši brūns trīsstūris. To acis var būt pelēkas vai zilas.
Ir melni truši ar gaiši brūniem toņiem ap acīm, gar nāsīm, ausu iekšpusē, zoda, krūšu un vēdera apvidū. Tiem ir brūnas acis. Šiem trušiem nav baltu spalvu.
Šinšillu truši ir sudraba krāsā. Pelnu krāsas kažokādu “ēno” smalkas melnas spalvas. Šis ēnojums ir izteiktākais uz muguras. Ausu gali var būt melni. Astes augšējā daļa ir pelēka, bet apakšējā – balta. Vēders ir pilnīgi balts. Acis – tumši brūnas.
Truši var būt arī svītraini (japāņu). Šo trušu kažokādas atšķiras ar divām krāsām, kas izvietotas svītrās, “pārejot” viena otrā. Viena krāsa vienmēr ir dzeltenīga, otra – var būt melna, brūna vai pelēcīgi zila. Šiem trušiem var būt baltu spalvu šķipsnas uz vēdera, ķepu iekšpusē un astes apakšējā daļā. Acis – brūnas krāsas.
Būris
Dekoratīvo trušu būrim jābūt pēc iespējas plašākam. Minimālais ieteicamais vienas truša būra izmērs ir 80x50 cm. Lai turētu divus trušus, būrim jābūt vismaz 120x60 cm lielam. Turot trīs vai četrus trušus, būrim jābūt 1x2 m lielam. Truša būrim jābūt tādā augstumā, lai mājdzīvnieks varētu nostāties uz pakaļkājām. Būrī obligāti jāuzstāda mājiņa, kurā dzīvnieks var paslēpties vai gulēt. Jāatceras, ka trusim ļoti patīk uzrāpties uz savas mājiņas jumta, tāpēc būrim jābūt pietiekami augstam.
Lai būtu vairāk vietas, ieteicams siena sietu un dzirdni (bet ne ūdens trauku!) piestiprināt pie sānu sienām. Svarīgi, lai būris atrastos drošā, mierīgā stūrī, jo truši vēlas justies droši. Svarīgākais, kas nepieciešams truša būrī:
1. Dzirdne;
2. Bļoda graudiem;
3. Siena siets zaļbarībai un sienam;
4. Mitrumu absorbējošs paklājs vai pakaiši no koka skaidām, salmiem vai siena;
5. Mājiņa gulēšanai ar jumtu (lai trusis varētu uzkāpt).
Lai truša organismā netrūktu minerālvielu, būrī ieteicams turēt minerālakmeņus vai laizīšanai paredzētus sāls akmeņus vai krītu.
Trusim nedrīkst pārkarst. Tāpēc vasarā truša aploku var turēt ārā, taču labi vēdināmā un no saules stariem pasargātā vietā. No pārāk liela karstuma jūsu trusim var rasties saules dūriens un tāpēc tas var nomirt. Ziemā nenovietojiet truša aploku pie radiatoriem. Truši nebaidās no aukstuma, taču izvairieties no caurvēja. Turklāt, pārliecinieties, ka pakaiši vienmēr ir sausi. Tie jāmaina vismaz reizi nedēļā.
Svarīgi zināt, ka dekoratīvais trusis ir ļoti aktīvs dzīvnieks. Pat ja jūsu truša būris ir liels, tomēr ir nepieciešams katru dienu izlaist to no būra, lai tas paskraidītu. Būtu ideāli, ja grīdas nebūtu slidenas. Uz parketa jūsu mājdzīvnieks nevarēs stingri turēties un var nobīties. Tāpēc šādos apstākļos uz grīdas ieklājiet salmus. Skraidošajam trusim nedrīkst piekļūt bīstami priekšmeti, piemēram, elektrības vadi, veļas pulveris, ķīmiskas vielas, indīgi augi un citi.
Ja jums ir dārzs, vasarā savu mājdzīvnieku varat turēt ārā uzstādītā aplokā. Aplokā obligāti jābūt ēnā, lai trusis varētu paslēpties no saules stariem. Turklāt, tajā vienmēr jābūt bļodiņai ar ūdeni. Aplokam jābūt pēc iespējas plašākam un pārklātam ar stiepļu tīklu, kas pasargātu trusi no pelēm, žurkām, kaķiem, plēsīgiem putniem vai citiem negaidītiem “viesiem”. Turot šo mājdzīvnieku ārā, ir jānodrošina arī aizsardzība pret vēju un lietu.
Būris jātīra un pakaiši jāmaina vismaz reizi nedēļā, un, ja nepieciešams, biežāk. Reizi mēnesī būris jāmazgā ar siltu ūdeni, taču nelietojiet nekādus veļas pulverus! Ieteicams divas reizes gadā būri dezinficēt (iegādāties līdzekļus, kas nav kaitīgi dzīvniekiem!).
Izmitināšana
Dekoratīvos trušus nevajadzētu audzēt vienus, jo viņiem patīk dzīvot kopā ar citiem trušiem. Tomēr, ja jūsu mājdzīvnieks ilgu laiku dzīvoja viens, viņam būs grūti pierast pie “jaunā iedzīvotāja”. Viens dzīvojošs trusis prasa vairāk saimnieka uzmanības un mīlestības nekā audzēts grupā ar citiem trušiem. Audzējot vairākus tēviņus, tos vajadzētu izmitināt atsevišķi, jo, atrodoties vienā būrī, tie var cīnīties. Izmitinot pāri, jūs varat sagaidīt mazuļus. Ja vēlaties audzēt vairāk trušu vienā būrī, ieteicams izvēlēties tikai mātītes vai kastrētus tēviņus.
Truši lieliski sadzīvo ar jūrascūciņām, jo abas šīs sugas ir līdzīgas savā dzīvesveidā. Tādēļ tos var izmitināt kopā vienā būrī. Vislabāk audzēt dzīvniekus, kas no mazotnes ir auguši kopā.
Uzturs
Graudi. Trusis barojas ar dažādu barību, kas sastāv no graudiem. Graudu barība jāpiedāvā katru rītu. Pieaugušam trusim pietiek ar aptuveni 30 g graudu (1–2 ēdamkarotes). Ja jūsu trusis blakus galvenajai barībai pastāvīgi grauž graudus, viņš var viegli iegūt lieko svaru. Tad samaziniet graudu daudzumu.
Zaļbarība. Dārzeņi (20–35 g) vai zāle (aptuveni 60 g).
Augļi. Reizi nedēļā, piemēram, ¼ ābola. Augļiem un dārzeņiem jābūt nogatavojušiem, sausiem, veseliem (zaļumus nedrīkst apstrādāt ar ķimikālijām vai audzēt pie ceļa), svaigiem, nevārītiem, nemarinētiem, nekonservētiem, neatdzesētiem un vēlāk neatkausētiem (izņēmums – kartupeļi).
Sausā barība. Ir ļoti svarīgi katru dienu dot trusim tik daudz siena, cik viņš apēd. Siens ir būtisks truša gremošanai, un nepietiekama siena daudzuma dēļ mājdzīvnieks var saslimt. Sienam jābūt smaržīgam, sausam, nepelējušam, nedustam (putekļi var izraisīt alerģiju!), vismaz 3 mēnešus vecam (jaunāks siens var izraisīt slimības vai kļūt par nāves cēloni) un ne vecākam par 2 gadiem. Siens katru dienu jāmaina pret svaigu, pat ja trusis visu neapēd, jo neapēsto sienu jūsu mājdzīvnieks nākamajā dienā vairs neaiztiks.
Ūdens. Trusim katru dienu nepieciešams daudz svaiga ūdens. Pat ja dzirdnē vēl ir ūdens, tas jānomaina pret svaigāku. Trušiem, kas ziemā tiek audzēti ārā, pārāk auksts ūdens var izraisīt veselības traucējumus. Tāpēc neatstājiet dzirdni ārā visu dienu.
Uzturs ir viens no galvenajiem faktoriem, no kura atkarīga truša laba pašsajūta. Tāpēc neaizmirstiet:
1) Pastāvīgi mainīt barību;
2) Nedrīkst eksperimentēt, piemēram, barot trusi ar šokolādi, desu vai dzirdīt ar pienu, alkoholu utt. Tas var atsaukties uz truša veselību un pat izraisīt tā nāvi;
3) Barot regulāri;
