Kaķiem, suņiem vai jūrascūciņām urīnceļu slimības var radīt lielu diskomfortu. Saimniekiem šīs slimības ir aktuāla problēma arī papildu raizes mājās, kad mājdzīvnieki sāk urinēt nepareizā vietā un telpā parādās nepatīkama smaka. Veterinārārsti saka, ka, tāpat kā daudzas citas slimības, ar urīnceļiem saistītas kaites var izārstēt, un, savlaicīgi pamanot problēmu un izmantojot noteiktus profilakses pasākumus, mājdzīvniekam var viegli palīdzēt justies labāk. Tajā pašā laikā tas nodrošinās tīrību un svaigāku gaisu mājās.
Galvenās slimības un to pazīmes
Kā stāsta KIKA veterinārārste Ieva Plungīte, bieži vien mājdzīvniekiem ar urīnceļiem un urīnpūsli saistītas slimības izpaužas ar biežāku urinēšanu neparastās vietās. Šo nevēlamo darbību bieži pavada arī asins pilieni urinēšanas beigās.
Pēc speciālista teiktā, urinējot mājdzīvnieks var arī biežāk vaidēt vai ņaudēt, jo viņam sāp. Jāatzīmē, ka ar šīm pazīmēm saistītās slimības atkarībā no mājdzīvnieka var atšķirties.
“Kaķiem biežāk sastopama problēma, kad urīnvadā vai urīnpūslī veidojas akmeņi un nosēdumi. Suņiem šī slimība ir retāk sastopama, taču viņiem diezgan bieži nākas saskarties ar urīnpūšļa iekaisumu. Runājot par mazākiem mājdzīvniekiem, piemēram, jūrascūciņām un citiem grauzējiem, viņi, tāpat kā kaķi, ir vairāk pakļauti akmeņu veidošanai, taču šiem dzīvniekiem tie saglabājas ilgāk un bieži iestrēgst urīnvadā,” stāsta I. Plungīte.
Mainīts mājdzīvnieka urīna pH — visizplatītākais slimības cēlonis
Pēc veterinārārsta teiktā, daudzos gadījumos ar urīnceļu sistēmu saistītas slimības mājdzīvniekiem attīstās, ja dažādu iemeslu dēļ mainās mājdzīvnieka urīna pH. To var izraisīt dažādi apstākļi, piemēram, kaķiem pH mainās pēc kastrācijas, citiem dzīvniekiem – nepareiza ūdens un uztura dēļ.
“Viena no visbiežāk sastopamajām saimnieku kļūdām, kas vēlāk var izraisīt urīnceļu slimības, ir nepareizs dzeramais ūdens mājdzīvniekam. Saimnieki ir pieraduši ļaut kaķiem dzert tekošu krāna ūdeni, kas parasti ir ļoti kaļķains un palielina iespēju, ka urīnpūslī veidojas kristāli. Bieža kļūda visiem mājdzīvniekiem, tostarp grauzējiem, ir nekvalitatīva barība, kad sastāvā ir daudz graudu ar neproportionāli lielu minerālvielu daudzumu, kas arī maina urīna pH,” biežāk pieļautās kļūdas uzskaita speciāliste.
Tādēļ, pēc I. Plungītes teiktā, urīnceļu slimības varētu novērst, ievērojot noteiktus profilaktiskos pasākumus. Vispārējs noteikums, lai pasargātu četrkājainos un citus mājdzīvniekus no slimībām, ir kvalitatīva, pilnvērtīga barība, kurā dominē dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas. Tāpat svarīgi ir pastāvīgi nodrošināt nepieciešamo kvalitatīva, filtrēta ūdens daudzumu. Tomēr, ja tiek pamanīti pirmie slimības simptomi, nekavējoties jādodas pie veterinārārsta.
“Ārstam ir jānosaka urīnā uzkrājušos akmeņu veidi un pēc tam jānorāda, kādi atbilstoši ārstēšanas pasākumi jāveic. Tie var būt ķirurģiski pasākumi, medikamenti vai speciāla barība, kas palīdz stabilizēt mājdzīvnieka urīna pH un novērst akmeņu veidošanos urīnpūslī. Atgriežoties mājās, saimniekiem ir jāatceras, ka dzīvnieks nevar kontrolēt šo slimību, un, ja viņš jūt diskomfortu un sāpes, viņš var urinēt nepareizā vietā. Tāpēc, kamēr mājdzīvnieks atveseļojas, saimniekiem ir svarīgi būt pacietīgiem un nodrošināt atbilstošus līdzekļus,” ar novērojumiem dalās veterinārārste.
Līdzekļi, kas nodrošina tīrību mājās
Kā izeju, kontrolējot mājdzīvnieka urinēšanu, veterinārārste min papildu pakaišu kastes kaķiem, kas, lai izvairītos no nepatīkamām smaržām, regulāri jāmazgā. Suņiem speciāliste iesaka lietot autbiksītes. Izvēloties tās, svarīgi ir izvēlēties pareizo izmēru un pārbaudīt, kuram dzimumam tās ir paredzētas. Tas palīdzēs nodrošināt mitruma necaurlaidību. Pēc KIKA dzīvnieku ārstes teiktā, daudziem mājdzīvniekiem var būt noderīgi arī paliktņi vai citi līdzīgi līdzekļi, kurus var iegādāties veterinārajās klīnikās vai dzīvnieku preču veikalos.
“Ja saimnieks domā izvēlēties paliktni, lai mājdzīvnieks uz tā urinētu, nevis uz grīdas vai mēbelēm, svarīgi ir izvēlēties tādu, kas labi uzsūc mitrumu. Tādā gadījumā jums būs garantija, ka urīns neiesūksies, un uz paliktņa urinēt aizgājušais mājdzīvnieks nesamērcēs savas ķepiņas, un tās paliks sausas,” komentē speciāliste.
Visbeidzot, pēc I. Plungītes teiktā, tikt galā ar nepatīkamo smaku mājās var palīdzēt arī speciāli līdzekļi, kas paredzēti urīna sliktās smakas un traipu likvidēšanai. Šajā gadījumā ir svarīgi ņemt vērā, ka pēdējie līdzekļi šo smaku nemaskē, bet gan to novērš, atstājot tikai mājdzīvniekam nepatīkamu smaku, kuras dēļ viņam vēlāk vairs nav vēlmes urinēt tajā pašā vietā. Palīdzēt novērst nepatīkamās smakas mājās var arī ēteriskās eļļas. Ar difuzora palīdzību pa visu māju izplatītā ēteriskās eļļas smarža nomāks citas, nevēlamas smakas, un dzīve kļūs komfortablāka.
