Degu

Degu latīniskais nosaukums ir Octodon Degus. Savvaļā degu dzīvo apmēram 15 gadus, bet nebrīvē reti nodzīvo līdz 10 gadiem, biežāk – 5-7 gadus.

Ir četras galvenās un svarīgākās lietas, ko saņemot degu jutīsies labi, tās ir: pilnvērtīga barība, ūdens, uzmanība un tīrs un plašs mājoklis.

Izcelsme

Degu – kalnainu Dienvidamerikas apgabalu dzīvnieks, cēlies no Bolīvijas, Argentīnas, Čīles līdzenumiem. Pēc izcelsmes šis dzīvnieks biežāk tiek pieskaitīts jūrascūciņām, trušiem un zaķiem, nevis īstiem grauzējiem.

Savvaļā degu dzīvo lielās kolonijās un parasti sastopami sausos līdzenumos, kas atrodas 1200 metru augstumā virs jūras līmeņa. Šiem dzīvniekiem patīk atklātas, akmeņainas vai pat kalnainas vietas. Klinšainās vietās un kraujās degu izrok alas ar daudzām izejām, kas nepieciešamas, lai grauzējs varētu justies drošs un neaizsniedzams. Katru izeju degu spēj lieliski nomaskēt ar akmeņiem, lai izvairītos no negaidītiem viesiem. Šāda veida grauzēju alas ir pietiekami plašas un sastāv no daudzām atsevišķām telpām, kurās tie veido ligzdas un uzkrāj pārtikas rezerves.

Izskats

Pēc formas degu atgādina smilšpeli, taču to purniņš vairāk līdzinās vāveres vai šinšillas purnam. Tas ir pelēkbrūns zīdītājs ar krēmkrāsas vēderu un rīkli, diezgan lielām ausīm, garu, ar īsiem matiem apaugušu asti, kas beidzas ar melnu "suku".
Pieauguša degu ķermeņa garums ir apmēram 15 cm. Astes garums – 7,5-13 cm. Svars – 170-300 g.

Rakstura īpašības

Degu – ļoti zinātkārs, inteliģents, aktīvs, drosmīgs, nemierīgs, uzmanību prasošs mājdzīvnieks. Ņemot vērā, ka dabiskajā vidē šāda veida dzīvnieki dzīvo kolonijās, tāpēc tie īpaši mīl socializēties, ieteicams tos turēt pa vairākiem. Aktīvāki un sabiedriskāki šie grauzēji ir dienas pirmajā pusē un vēlā pēcpusdienā. Ar degu saimniekam noteikti nebūs garlaicīgi, it īpaši, ja grauzējs dzīvos būrī viens. Saimnieka pievērstā uzmanība viņam būs ļoti patīkama un pieņemama, turklāt izdosies to pieradināt daudz ātrāk. Neskatoties uz to, ka savvaļā dzīvojošie degu ir ļoti bailīgi, uzmanīgi un mīl slēpties, mājās turēti tie viegli ļaujas pieradināšanai. Dzīvnieks ātri pierod pie rokām, mīl, kad to glāsta un kutina aiz ausīm.

Degu ir diezgan gudrs dzīvnieks. Viņš viegli atpazīst dažādas skaņas vai cilvēku balsis. Tas palīdz viņam atpazīt savu saimnieku vai personu, kas viņam iepriekš nodarījusi pāri. Neizsakāmā degu zinātkāre un drosme reizēm var iznīcināt viņu pašu vai radīt pat ļoti nopietnas problēmas viņa saimniekam. Īpaši tie ir jāsargā no suņiem, kaķiem un pat putekļsūcējiem, jo iedrošinājies dzīvnieks var vienkārši vēlēties ar tiem iepazīties tuvāk. Zinātkāres vadīts degu nepalaiž garām iespēju pagaršot visu, ko vien atrod, tāpēc labāk neatstāt viņu staigāt pa mājām bez uzraudzības. Šie dzīvnieki kož ļoti reti. Iekost tie var tikai tad, kad tos kaut kas ļoti izbiedē. Izbiedēts vai neērti jūtošs grauzējs savdabīgi iepīkstas, tādējādi brīdinot, ka viņam kaut kas nepatika.

Cena

Degu grauzēja cena Lietuvā parasti ir ap 10-30 eiro. Taču, ja šo grauzēju pērkat ar būri – šī cena var strauji pieaugt, jo būra cenas var svārstīties no dažiem desmitiem līdz 500-600 eiro, atkarībā no būra izmēra un citām tā īpašībām.

Turēšanas nosacījumi un galvenās prasības būrim

Degu ir ļoti aktīvs, tāpēc tam nepieciešams plašs, ērts mājoklis ar papildu slēptuvēm, kur tas varētu uzkrāt pārtikas rezerves un veidot ligzdu. Tam lieliski noderēs liels (apmēram 100 cm garš, 30-35 cm plats, 50 cm augsts) būris vai stikla, akvārija tipa tvertne. Vislabāk, ja tā tiks novietota pie sienas, kur nav caurvēja.

Grīdu ieteicams noklāt ar speciālām presētām granulām vai rupjām skaidām. Nekādā gadījumā šim nolūkam nedrīkst izmantot ciedru skaidas, jo to izdalītie tvaiki ir bīstami grauzējam. Izvēloties mājokli un dažādus piederumus, jāizvēlas tādi materiāli, kurus nesabojātu asie un stiprie degu zobi. Tādēļ vislabākais mājoklis šādam grauzējam būtu no stikla vai metāla stieņiem. Kopumā stikla būrim ir vairāk priekšrocību: pirmkārt, no šāda mājokļa degu neaizbēgs, ar saviem asajiem zobiem izgraužot caurumu, otrkārt – šādu būri ir ļoti viegli mazgāt, tīrīt un atbrīvoties no nevēlamām smaržām.

Atcerieties arī, ka jo vairāk slēptuvju ir būrī, jo labāk dzīvnieks tajā jūtas. Slēptuves var izgatavot no dabīgiem materiāliem: biezākiem koku zariem, mizas, dobjiem celmiem utt. Tiek uzskatīts, ka savvaļā degu statuss ir atkarīgs no ligzdas lieluma, tāpēc pēc dabas šis dzīvnieks ir ļoti darbīgs un talantīgs celtnieks. Šim nolūkam būrī var ielikt dažādus nelielus koku zariņus, kastītes vai tīru papīru (piemēram, tam lieliski derēs mīkstas salvetes), no kurām tas varēs veidot savu ligzdu. Nekādā gadījumā tam nav piemērotas avīzes, jo tās satur veselībai kaitīgas vielas, no kurām dzīvnieks var nomirt. Lai degu būtu nodarbošanās, būrī var ielikt kāpnes vai riteni, labāk gludu, jo no stieņiem tiem var rasties tulznas.

Tāpat šiem dzīvniekiem ļoti patīk smilšu vannas. Tās ir pavisam vienkārši sagatavot – kādā traukā jāieber smiltis (vislabāk – paredzētas šinšillām vai citas, pirktas specializētā dzīvnieku preču veikalā) un apmēram 10 minūtes jāļauj degu tajās vārtīties. Tas palīdz uzturēt kažoku tīru un veselīgu. Lai uzturētu būri tīru un kārtīgu, tas jātīra vismaz reizi nedēļā, un, lai izvairītos no papildu netīrības, smilšu vannas ieteicams sākt pirms tīrīšanas.

Barošana

Degu – zālēdājs dzīvnieks. Savvaļas degu mīl sīpolus, saknes un mizu. Atrast šai pārtikai aizstājēju ir ļoti grūti, tāpēc galvenajam racionam jābūt veidotam no specializētām barībām, kurās būtu precīzi sabalansēts vitamīnu, minerālvielu un uzturvielu daudzums. Degu nepieciešami dzelteni dārzeņi, piemēram, burkāni, kā karotīna avots. Bez parastās barības obligāti jāpieliek arī sienu, tas dzīvniekam nepieciešams ne tikai barībai, bet arī ligzdas veidošanai. Ieteicams, lai degu būrī vienmēr būtu speciāls grauzējiem paredzēts krīts, lai, to graužot, tas varētu nodeldēt priekšzobus (griežamie zobi aug visu laiku, tāpēc var pāraugt, un tas traucētu dzīvniekam normāli ēst). Barot to nepieciešams divas reizes dienā vienā un tajā pašā laikā.

Kā ikviens dzīvnieks, degu mīl dažādus gardumus. Dažas saulespuķu sēklas vai daži zemesrieksti dienā sagādātu viņam daudz prieka. Nekādā gadījumā degu nedrīkst dot daudz cukura saturošu pārtiku, ļoti saldus augļus vai rozīnes, jo viņu organisms nespēj cukuru pārstrādāt, un tas var izraisīt dažādas slimības.

Lai gan savvaļas degu ūdens nav obligāts, turot tos mājās, pārliecinieties, ka mājdzīvniekam ir ūdens, labāk – krāna ūdens, jo degu ir jutīgi pret mutes infekcijām. Ūdenī (ja netiek izmantots speciāls ritenis ar minerālvielām) var iepilināt dažus pilienus minerālvielu, kas nepieciešamas grauzēju organismam. Tikai tādā gadījumā jāatceras blakus nolikt citu trauku ar ūdeni, ja nu degu nepatiktu minerālu piemaisījumi.

Audzināšana

Reizēm nepieciešams daudz laika un pacietības, kamēr dzīvnieks pierod un sāk uzticēties savam saimniekam. Daži noderīgi padomi, kā pieradināt degu.

Pirmkārt, jāmēģina no tiem nebaidīties. Jo biežāk mēģina parādīt, ka ar viņu izturas draudzīgi un mēģina viņu maigi pieskarties ar rokām, jo ātrāk dzīvnieks pierod un vairs nebaidās.

Reizēm telpā, kur atrodas degu būris, vajadzētu ieslēgt radio. Mūzika palīdz ātrāk pierast pie trokšņa un cilvēku balsīm. Tādējādi grauzējs saņems mazāk stresa, telpā ienākot saimniekam vai citai personai.

Tāpat ar degu ir jārunā. Visticamāk, viņi precīzi nesapratīs to, ko viņam vēlas pateikt, taču laika gaitā viņš sapratīs sava saimnieka noskaņojumu un prasības vienkārši pēc intonācijas.

Pārošanās

Degu dzimumbriedumu sasniedz 6 mēnešu vecumā, taču pārot ieteicams vēlāk. Nebrīvē tie parasti vairojas visu gadu (dabā – atkarībā no gadalaika). Mātītes grūsnība ilgst apmēram 90 dienas. Viņa dzemdē no 1 līdz 10 mazuļiem, taču visbiežāk vienā metienā ir 5-6 mazi degu mazuļi. Mazuļi piedzimst jau ar kažociņu un atvērtām acīm, tāpēc gandrīz uzreiz pēc dzimšanas spēj patstāvīgi skriet. Tikko dzimuši mazuļi sver apmēram 14 gramus. Pēc metiena tēviņu no mātītes atdalīt nav nepieciešams, jo viņš mazuļiem nenodara pāri. Mātīte mazuļus baro ar pienu 5-6 nedēļas, taču mazuļus no mātes var atdalīt tikai 8 nedēļu vecumā.